apratihatā

Sanskrits vārds 

अप्रतिहता (apratihatā), kas nozīmē "nepārtraukta, neierobežota vai nekavēta" (sieviešu dzimtē), galvenokārt tiek izmantots filozofiskos un garīgos tekstos, lai aprakstītu ideālu, tīru garīgās prakses stāvokli.

Šeit ir daži piemēri, kā vārds apratihatā tiek lietots sanskrita tekstos:

1. Śrīmad Bhāgavatam (SB 1.2.6)

Šis ir slavenākais pants, kas definē augstāko un tīrāko dievbijības formu (bhakti). Vārds apratihatā šeit tiek lietots kopā ar ahaitukī ("bez iemesla" vai "bez motivācijas"), lai norādītu uz pilnīgas nodošanās divām galvenajām īpašībām.

• Sanskrits:

  sa vai puṁsāṁ paro dharmo yato bhaktir adhokṣaje |
  ahaitukī apratihatā yayātmā suprasīdati ||

• Tulkojums (aptuvens):

  "Augstākais nodarbošanās veids cilvēcei ir tas, ar ko var sasniegt mīlestības pilnu kalpošanu transcendentālajam Kungam. Šādai kalpošanai ir jābūt nepārtrauktai (apratihatā) un bez motīviem (ahaitukī), lai pilnībā apmierinātu savu patieso 'es'."

2. Bhakti-rasāmṛta-sindhu (Komentāru kontekstā)

Šajā ietekmīgajā bhakti kustības traktātā, ko sarakstījis Rūpa Gosvāmī, lai gan pamatpants izmanto citus vārdus, komentāros bieži tiek skaidrota "neierobežotās" mīlestības ideja.

• Sanskrits (Komentāra fragments): Apratihatā bhakti na kenāpi bādhyate.
• Tulkojums: "Nepārtraukta dievkalpojums (bhakti) netiek traucēts ne ar ko."
• Sanskrits (Komentāra fragments): Apratihatā iti anavaratā.
• Tulkojums: "Neierobežota" nozīmē pastāvīga vai nepārtraukta.

Šie piemēri uzsver, ka apratihatā ir tehnisks termins, kas apraksta garīgo stāvokli, kuru nespēj apturēt vai ietekmēt nekādi ārēji, materiāli apstākļi.